pils
pils dsk. ģen. piļu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Liela, nocietināta būve vai grezni būvēta, iekārtota (piem., valdnieka) mītne.
PiemēriSenlatviešu pils.
- Senlatviešu pils.
- Viduslaiku mūra pilis.
- Pils mūri, torņi.
- Karaļa pils.
- Rundāles pils.
2.Reprezentatīva rakstura grezna celtne; liela, grezna ēka.
PiemēriPrezidenta pils.
- Prezidenta pils.
Stabili vārdu savienojumiCelt gaisa pilis. Gaisa pilis. Gaismas pils. Kā pils.
- Celt gaisa pilis — domās, sapņos plānot ko īstenībā nerealizējamu.
- Gaisa pilis idioma — nerealizējami nodomi, grūti piepildāmi vai nepiepildāmi sapņi.
- Gaismas pils idioma — latviešu tautas garīgo vērtību simbols, arī skola, kultūras vai izglītības iestāde, bibliotēka.
- Kā pils idioma — saka par varenu, lepnu, greznu celtni.