Paplašinātā meklēšana
Meklējam pils.
Atrasts vārdos (47):
- pils:1
- pils-:1
- mespils:1
- pilsēta:1
- ezerpils:1
- pilsonis:1
- ārpilsēta:1
- pilsētiņa:1
- pilskalns:1
- pilskungs:1
- pilsonība:1
- mazpilsēta:1
- nepilsonis:1
- piepilsēta:1
- pilsdrupas:1
- pilsēttipa:1
- pilsētvide:1
- pilskundze:1
- pilsonisks:1
- pilsoņkarš:1
- priekšpils:1
- senpilsēta:1
- vecpilsēta:1
- brīvpilsēta:1
- iekšpilsēta:1
- lielpilsēta:1
- pilsētnieks:1
- sīkpilsonis:1
- bezpilsonība:1
- jaunpilsonis:1
- līdzpilsonis:1
- mietpilsonis:1
- pilsētvalsts:1
- robežpilsēta:1
- sīkpilsonība:1
- starppilsētu:1
- galvaspilsēta:1
- pilsētciemats:1
- priekšpilsēta:1
- valstspilsēta:1
- mazpilsētnieks:1
- mietpilsonisks:1
- pilsētniecisks:1
- pilsoņtiesības:1
- dubultpilsonība:1
- pilsētbūvniecība:1
- pilsētbūvniecisks:1
Atrasts etimoloģijās (60):
- No franču baionnette, no Francijas pilsētas Bajonas (Bayonne) nosaukuma, kur šis ierocis tika izgatavots. (šķirklī bajonete)
- No senās zviedru tirdzniecības pilsētas Birkas nosaukuma vai krievu берковец. (šķirklī birkavs)
- No krievu болонка 'boloņiete', kam pamatā pilsētas nosaukums Boloņa (Itālijā). (šķirklī bolonka)
- No franču gaze, kam pamatā ir Palestīnas pilsētas Gazas nosaukums. (šķirklī gāze)
- Pēc Dienvidāfrikas pilsētas Kimberli (Kimberley) nosaukuma. (šķirklī kimberlīts)
- No Veronas pilsētas nosaukuma. (šķirklī veronāls)
- No grieķu akropolis; akros 'augšējais' un polis 'pilsēta'. (šķirklī akropole)
- No Angoras pilsētas nosaukuma (tagadējā Turcijas galvaspilsēta Ankara). (šķirklī angoras)
- Pēc ASV pilsētas Bostonas nosaukuma. (šķirklī bostons)
- Pēc Spānijas pilsētas Heresas (Jerez) nosaukuma, kuras apvidū sākotnēji šis vīns tika ražots. (šķirklī heress)
- No franču citadelle, kam pamatā itāļu cittadella 'maza pilsētiņa'. (šķirklī citadele)
- No latīņu civilis 'pilsoņu'. (šķirklī civils)
- No angļu charleston; pēc ASV pilsētas Čarlstonas nosaukuma, kur šī deja radusies. (šķirklī čarlstons)
- Pēc Damaskas pilsētas (Sīrijā) nosaukuma, kur tika austs šāds audums. (šķirklī damasts)
- No franču faïence, kam pamatā ir Itālijas pilsētas Faencas (Faenza) nosaukums. (šķirklī fajanss)
- No franču faisan, kam pamatā grieķu Phasion ornis 'Fasīdas (pilsēta Kolhīdā) putns'. (šķirklī fazāns)
- No Marokas pilsētas Fesas nosaukuma. (šķirklī feska)
- No grieķu chalkēdōn, kura pamatā ir Mazāzijas pilsētas Halkēdonas nosaukums. (šķirklī halcedons)
- No angļu hamburger, kam pamatā ir Vācijas pilsētas Hamburgas nosaukums. (šķirklī hamburgers)
- Pēc Hernhūtes pilsētas nosaukuma, kur radās šī kustība. (šķirklī hernhūtisms)
- No poļu kraowiak, kam pamatā bijušās Polijas galvaspilsētas Krakovas nosaukums. (šķirklī krakovjaks)
- No franču yperite (pēc Beļģijas pilsētas Ipras nosaukuma, kur vācu karaspēks 1917. gadā pirmo reizi lietoja šo kaujasvielu). (šķirklī iprīts)
- No angļu yuppy saīsinājums no y(oung) u(rban) p(rofessional) 'jauns pilsētas profesionālis'. (šķirklī japijs)
- No krievu кагор, kam pamatā Francijas pilsētas Kagoras (Cahors) nosaukums. (šķirklī kagors)
- No angļu calico, caliceet (pēc Indijas pilsētas Kalikatas nosaukuma, kur šāds kokvilnas audums ražots). (šķirklī kalikons)
- No viduslaiku latīņu castellānus (castellum 'pils'). (šķirklī kastelāns)
- No latīņu classicus 'uz Romas pilsoņu augstāko kārtu attiecīgs; parauga, pirmšķirīgs'. (šķirklī klasika)
- No franču mousseline, itāļu musalino, pēc Mosulas pilsētas nosaukuma, kur šis audums pirmoreiz austs. (šķirklī muslīns)
- No latīņu colophonia, kam pamatā grieķu Kolophōnia (rhētinē) 'Kolofonijas sveķi' (pēc grieķu pilsētas Kolofānas nosaukuma). (šķirklī kolofonijs)
- No franču cognac, kam pamatā Francijas pilsētas Konjakas nosaukums, kuras apkārtnē šis dzēriens sākotnēji tika gatavots. (šķirklī konjaks)
- No grieķu kosmopolitēs 'pasaules pilsonis'. (šķirklī kosmopolīts)
- No franču Marseillaise, kam pamatā Marseļas (pilsēta Francijas dienvidos) nosaukums. (šķirklī Marseljēza)
- No grieķu megas (megalou) 'liels' un polis 'pilsēta'. (šķirklī megapole)
- No grieķu metropolis (mētēr 'māte' un polis 'pilsēta'). (šķirklī metropole)
- No vācu Munizipalität, kam pamatā latīņu municipium 'pilsēta ar pašpārvaldes tiesībām'. (šķirklī municipalitāte)
- No grieķu nekros 'mirušais, līķis' un polis 'pilsēta'. (šķirklī nekropole)
- No latīņu palatium 'pils'. (šķirklī palasts)
- No latīņu palatium 'pils'. (šķirklī palāta)
- No vācu Pergament, kam pamatā Pergamas (Pergamos) pilsētas nosaukums Mazāzijā. (šķirklī pergaments)
- Pēc Permas pilsētas nosaukuma Krievijā, kur ir atrasti šā perioda slāņi. (šķirklī perms)
- No franču plombières (pēc Francijas pilsētas Plombjēras nosaukuma, kurā šis saldējums pirmo reizi tika izgatavots). (šķirklī plombīrs)
- Pēc Portlendas pilsētas (Anglijā) nosaukuma. (šķirklī portlandcements)
- Pēc Portugāles pilsētas Portu (Porto) nosaukuma. (šķirklī portvīns)
- No franču prolétariat, kam pamatā latīņu proletarius 'nemantīgs pilsonis, kas valstij var dot tikai pēcnācējus'. (šķirklī proletariāts)
- No grieķu propolis 'priekšpilsēta; bišu līme'. (šķirklī propoliss)
- No angļu rugby football, rugby pēc Anglijas pilsētas Ragbijas (Rugby) nosaukuma. (šķirklī regbijs)
- No franču roquefort, kam pamatā Dienvidfrancijas pilsētas Rokforas (Rokuefort sur Soulzon) nosaukums, kur 1881. gadā sākta šā siera gatavošana. (šķirklī rokfors)
- Vācu Rottweiler, kam pamatā Vācijas pilsētiņas Rotveilas (Rottweil) nosaukums. (šķirklī rotveilers)
- No franču urbanisme, kam pamatā latīņu urbanus 'pilsētas'. (šķirklī urbānisms)
- No spāņu zarzuela (La Zarzuela 'pils netālu no Madrides, kur tika iestudētas pirmās šāda veida izrādes'). (šķirklī sarsuela)
- No persiešu sarāy 'pils, slēgta apdzīvota vieta'. (šķirklī serāls)
- No franču syénite, kam pamatā grieķu Syēnē (pēc senēģiptiešu pilsētas Sunas (tagad Asuāna) nosaukuma, kur šāds minerāls sākotnēji iegūts). (šķirklī sienīts)
- Viduslaiku latīņu sodomia, pēc Bībelē minētās Sodomas pilsētas, kas tās iedzīvotāju grēcīgās un izvirtīgās dzīves dēļ tika nopostīta. (šķirklī sodomija)
- Pēc Tekilas (Tequila) pilsētas Halisko pavalstī Meksikas rietumos, kur atrodas lielākās šī dzēriena ražotnes. (šķirklī tekila)
- No pilsētas Opus (Opuntos) nosaukuma Senajā Grieķijā. (šķirklī opuncija)
- No latīņu urbanus, kam pamatā urbs (urbis) 'pilsēta'. (šķirklī urbānisks)
- No franču urbanisation (urbaniser 'piešķirt pilsētas raksturu; iekļaut pilsētas robežās'). (šķirklī urbanizācija)
- No franču urbaniser 'piešķirt pilsētas raksturu; iekļaut pilsētas robežās'. (šķirklī urbanizēt)
- No latīņu urbanus, kam pamatā urbs (urbis) 'pilsēta'. (šķirklī urbānistisks)
- Pēc Anglijas pilsētas Bostonas nosaukuma. (šķirklī bostons)
Atrasts normatīvajos komentāros (2):
- Termins pieņemts 13.05.2008. ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas lēmumu Nr. 73, aizstājot terminu republikas pilsēta. (šķirklī valstspilsēta)
- Divdabi domājams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu, ka izteikuma saturs pēc runātāja ieskata varētu īstenoties, varētu būt patiess, ticams u.tml., piemēram: Pašreizējo pilsētas mēru, domājams, atkal ievēlēs. Bruņinieks Livonijā ieradās, domājams, agrā jaunībā. (šķirklī domājams)
Atrasts vārdu savienojumos (11):
Atrasts skaidrojumos (200):
- Hanza 13.–17. gs. Vācijas tirdzniecības pilsētu savienība ārējās tirdzniecības nodrošināšanai.
- guvernante Algota persona bērnu mācīšanai un audzināšanai (parasti muižnieku un bagātu pilsoņu ģimenēs).
- ģilde Amatnieku un tirgotāju apvienība (viduslaiku pilsētās).
- Mazā ģilde amatu (cunftu) meistaru apvienība Rīgā un citās Latvijas pilsētās (izveidojās 14. gadsimtā).
- mikrorajons Apbūves vienība pilsētā, kas sastāv no dzīvojamo ēku grupām un apkalpošanas iestāžu (piem., veikalu, skolu) ēkām.
- piepilsēta Apdzīvota vieta, teritorija kādas pilsētas tuvumā.
- daba Apkārtne ārpus pilsētas, ārpus biezi apdzīvotas vietas.
- senpilsēta Arheoloģisks piemineklis – pilsētas tipa apmetne.
- brīvā dabā ārpus telpām, pilsētas, biezi apdzīvotas vietas.
- ārvalstnieks Ārvalsts pilsonis.
- badijs Ārvalstu studenta uzticības persona un padomdevējs, kas palīdz iejusties universitātes vidē, orientēties pilsētā un tikt galā ar dažādām sadzīves situācijām.
- pilsdrupas Atliekas pēc pils sagraušanas vai sagrūšanas.
- denaturalizēt Atņemt (kādam) pilsoņa, pavalstnieka statusu.
- provinciālisms Atpalicība, aprobežotība, kas parasti saistīta ar dzīvošanu tālu no centra vai galvaspilsētas.
- mežaparks Atpūtai iekārtota meža teritorija (parasti pilsētā vai piepilsētas zonā).
- karātavu kalns augsta vieta pilsētas vai pils tuvumā, kur parasti tika ierīkotas karātavas.
- Augstākā tiesa augstākā līmeņa tiesa Latvijas Republikas tiesu trīspakāpju sistēmā (pēc rajonu (pilsētu) tiesām un apgabaltiesām).
- virsbirģermeistars Augstāka ranga pilsētas galva (dažās valstīs).
- patriciāts Augstākais, bagātākais iedzīvotāju slānis, valdošā virsotne (viduslaiku pilsētās).
- autoceļš Automobiļu ceļš ārpus pilsētas robežām.
- zemessardze Brīvprātīgs militarizēts sabiedrības pašaizsardzības formējums, kura mērķis ir iesaistīt pilsoņus valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā.
- komturs Bruņinieku ordeņa pils un pārvaldītās zemes iecirkņa priekšnieks.
- rātsnams Celtne, kurā ir darbojusies rāte vai joprojām darbojas pilsētas pašvaldība.
- vasarnieks Cilvēks, kas pavada vasaru, dzīvo vasarā ārpus pilsētas (vasarnīcā, lauku mājā, kūrortā u. tml.).
- patricietis Cilvēks, kas piederēja pie viduslaiku pilsētu patriciāta.
- jaunpilsonis Cilvēks, kas tikko vai nesen ieguvis pilsonību.
- ezermītne Cilvēku apmetne, dzīvesvieta, kas aizsardzības nolūkos celta ezera salā vai sēklī; ezerpils.
- ārzemnieks Citas valsts pilsonis vai iedzīvotājs; cilvēks, kas dzīvo ārzemēs.
- imigrācija Citu valstu pilsoņu ieceļošana kādā valstī (parasti uz pastāvīgu dzīvi).
- repatriācija Civilpersonu, bēgļu, gūstekņu, izceļotāju u. tml. atgriešanās savā etniskajā dzimtenē vai pilsonības valstī.
- bakara Dārgs kristāls, ko sāka izgatavot Francijas pilsētā Bakarā.
- pilsētas zaļā rota dārzi, parki, apstādījumi pilsētas teritorijā.
- pilsētiņa Dem. --> pilsēta.
- pīļu dīķis dzīves apstākļi, dzīve, kur valda mietpilsoniskas, seklas intereses.
- Eiropas (Savienības) Parlaments Eiropas Savienības pilsoņu ievēlēts parlaments.
- unionisti Federālās valdības piekritēji ASV pilsoņu kara laikā (1861–1865).
- smogs Gaisa piesārņojums (parasti lielās pilsētās un rūpniecības centros); šāds dūmu, gāzu u. tml. piesārņojums kopā ar miglu.
- guberņas pilsēta galvenā pilsēta guberņā.
- galvaspilsēta Galvenā pilsēta, kurā atrodas valsts augstākās pārvaldes iestādes; valsts administratīvais un politiskais centrs.
- oldermanis Grāfistes vai pilsētas padomes loceklis (Anglijā, ASV).
- villa Grezna vasarnīca, māja ārpus pilsētas.
- Trojas zirgs Homēra eposā "Iliāda" liels koka zirgs, kurā bija paslēpušies ienaidnieka karavīri, tādējādi iekļūstot līdz tam neieņemamajā Trojas pilsētā un to ieņemot.
- raznočinci Iedzīvotāju slānis (Krievijā 18. gs. beigās un 19. gs.), kas sastāvēja no dažādu kārtu cilvēkiem (tirgotājiem, trūcīgās muižniecības pārstāvjiem, garīdzniecības, sīkpilsoņiem u. tml.).
- urbanizācija Iedzīvotāju un ražošanas koncentrēšanās lielās pilsētās (piemēram, samazinoties ar lauksaimniecību saistīto iedzīvotāju skaitam).
- naturalizēties Iegūt pilsonību, izpildot naturalizācijas noteikumus.
- sarkano lukturu iela iela, rajons pilsētā, kur prostitūtas piedāvā un sniedz intīmpakalpojumus (savulaik pie bordeļiem jeb prieka mājām kā pazīšanas zīme bija izkārti sarkani lukturi).
- sarkano lukturu rajons iela, rajons pilsētā, kur prostitūtas piedāvā un sniedz intīmpakalpojumus (savulaik pie bordeļiem jeb prieka mājām kā pazīšanas zīme bija izkārti sarkani lukturi).
- katapulta Ierīce priekšmetu (piem., akmeņu, bultu) mešanai (ielenktu cietokšņu, nocietinātu pilsētu apšaudē).
- kultūras nams iestāde, kas (kādā rajonā, pilsētā) organizē ar kultūru vai izglītību saistītus pasākumus; celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
- iesoļot Ievirzīties (parasti pilsētā) – par karaspēku.
- vasarnīca Individuāla māja (parasti ārpus pilsētas), kas paredzēta apdzīvošanai siltā gadalaikā, parasti vasarā.
- sociālās zinības integrēts mācību priekšmets, kurā ietverta ētiskā, pilsoniskā, ekonomiskā un veselības izglītība.
- vārti Izeja (piem., pilsētai, upei) uz kurieni vai ieeja no kurienes.
- naktsdzīve Izklaides norišu kopums (piem., naktsklubos, naktslokālos) naktī (parasti lielpilsētā).
- japijs Jauns, izglītots vidusšķiras pārstāvis, kas strādā pilsētā labi apmaksātu darbu un var atļauties greznu dzīvesveidu; veiksmīgs karjerists.
- konsulāts Kādas valsts teritorijā atvērta citas valsts pārstāvniecība, kuras uzdevums ir sargāt savas valsts un tās pilsoņu intereses.
- dabasskats Kādas vietas (parasti ārpus pilsētas) kopskats; šāda kopskata atainojums mākslas darbā, fotogrāfijā.
- konstebls Karaliskās pils vai cietokšņa komandants (Lielbritānijā).
- vojevoda Karavadonis, arī pilsētas vai apriņķa priekšnieks (Krievijā 16.–18. gadsimtā); vaivads (1).
- savienība Kopējai sadarbībai organizēta (valstu, pilsētu, reģionālu vienību u. tml.) attiecību un savstarpējo sakaru sistēma; attiecīgā organizācija.
- tranzīts Kravu, pasažieru pārvadājumi no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām (piemēram, pilsētām, reģioniem, valstīm).
- latviešu sarkanie strēlnieki latviešu strēlnieku vienības, kas piedalījās Krievijas pilsoņu karā Sarkanās armijas sastāvā.
- nepilsonis Latvijas iedzīvotājs, bijušās PSRS pilsonis, kam nav Latvijas vai kādas citas valsts pilsonības.
- Triju Zvaigžņu ordenis Latvijas Republikas apbalvojums, ko piešķir pilsoņiem vai ārvalstniekiem par nopelniem tēvijas labā.
- gaisa vārti lidosta (piem., pilsētai).
- palaco Liela ēka; pils (Itālijā).
- lielpilsēta Liela pilsēta, kurā ir daudz iedzīvotāju (piem., vairāk par 100 000); pretstats: mazpilsēta.
- prefektūra Lielas pilsētas policijas pārvalde (dažās valstīs, piem., Francijā); celtne, kurā darbojas šī pārvalde.
- prefekts Lielas pilsētas policijas priekšnieks (dažās valstīs, piem., Francijā).
- metropole Lielpilsēta vai galvaspilsēta.
- valdījums Lietas faktiska atrašanās pie personas (pilsoņa, juridiskas personas), faktiskā vara pār lietu, kas šai personai dod iespēju fiziski un saimnieciski iedarboties uz lietu.
- bazārs Lokāli apvienota tirgotavu kopa (Eiropas pilsētās).
- Skotlendjards Londonas galvaspilsētas policijas pārvaldes galvenā mītne; šās pārvaldes kriminālizmeklēšanas nodaļa.
- mežaskola Mācību un ārstniecības iestāde (parasti pilsētas zaļajā zonā); meža skola.
- mazpilsētnieks Mazpilsētas iedzīvotājs.
- dabas pamatne meži, pļavas, purvi, ūdenstilpes ar krastu aizsargjoslu, kā arī pilsētu parki, skvēri, meži.
- zaļā zona mežu, parku u. tml. kopums pilsētā vai tiešā tās tuvumā.
- megapole Milzīga pilsēta, kas izveidojusies, augot un saplūstot vairākām pilsētām un citām apdzīvotām vietām.
- laukums Neapbūvēta, arhitektoniski iekārtota zemes platība pilsētā.
- miests Neliela pilsētas tipa apdzīvota vieta (Latvijā no 16. gs. līdz 1928. gadam).
- skvērs Neliels laukums ar apstādījumiem (parasti pilsētā).
- priekšpils No visām pusēm (ar valni, sētu) norobežots laukums, platība pie pils; pils ārējais pagalms.
- citadele Nocietināta celtne (cietokšņa, pilsētas iekšienē); cietoksnis.
- cietoksnis Nocietināta, militāra būve (parasti pilsētu) aizsardzībai.
- province Nomaļa valsts teritorija, kas atrodas tālu no centra vai galvaspilsētas.
- krist (kāda) rokās nonākt (kāda) varā; tikt ieņemtam (piem., par pilsētu).
- geto Norobežota pilsētas daļa, kurā piespiedu kārtā tika nometināti ebreji (Otrā pasaules kara laikā).
- ģerbonis Oficiāla (piem., valsts, pilsētas) emblēma.
- biedrs Padomju iekārtā – pilsoņu uzrunas forma, arī pieklājības forma, ko, piem., pievieno personas uzvārda priekšā.
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka sagrūst, aiziet bojā (piem., celtnes, pilsētas); sagraut, nopostīt.
- iesaukums Paveikta darbība, rezultāts --> iesaukt (2); pilsoņi, kas vienā laikā iesaukti karadienestā.
- repatriants Persona, kas atgriežas uz pastāvīgu dzīvi savas pilsonības vai etniskās izcelsmes valstī.
- apatrīds Persona, kas nav nevienas valsts pilsonis; bezvalstnieks.
- bezvalstnieks Persona, kurai nav pilsonības, pavalstniecības nevienā valstī.
- bastions Piecstūrains izvirzījums (cietokšņa, pilsētas) nocietinājumos.
- naturalizēt Piešķirt pilsonību; uzņemt (ārzemnieku) pavalstniecībā.
- spartieši Pilntiesīgie Spartas pilsoņi, arī Spartas iedzīvotāji senajā Grieķijā.
- pilskungs pils un tās novada valdnieks vai pārvaldnieks.
- kastelāns pils uzraugs; ēkas pārvaldnieks.
- palasts pils, grezna reprezentācijas celtne.
- dārzu pilsēta pilsēta (arī pilsētas daļa), kas izvietota plašā apzaļumotā teritorijā, kur ir daudz apstādījumu, parku.
- mazpilsēta pilsēta ar samērā nelielu iedzīvotāju skaitu.
- Meka pilsēta Saūda Arābijā, kurā dzimis pravietis Muhameds un ko ik gadu apmeklē tūkstošiem musulmaņu.
- sadraudzības pilsēta pilsēta, ar kuru kādai citai pilsētai ir sadraudzības līgums.
- Republikas pakļautības pilsēta pilsēta, kas (padomju laikā), bija tiešā veidā, nepastarpināti pakļauta centrālajai varai.
- robežpilsēta pilsēta, kas atrodas pie (valsts) robežas.
- brīvpilsēta pilsēta, kurai ir piešķirtas valsts tiesības vai īpaša autonomija.
- uz akmeņiem pilsētā.
- pilsētvide pilsētai specifiska, raksturīga vide.
- kvartāls pilsētas apbūves daļa, ko no četrām pusēm norobežo ielas.
- priekšpilsēta pilsētas ārējais, no centra atdalītais rajons.
- iekšpilsēta pilsētas centrālā daļa.
- kremlis pilsētas centrālā, nocietinātā daļa (viduslaiku Krievijā).
- vecpilsēta pilsētas daļa, kas ir celta senatnē.
- geto pilsētas daļa, kurā pārsvarā dzīvo kādas rases, tautas vai sociālās grupas piederīgie.
- metropolitēns pilsētas elektriskais dzelzceļš, kas (parasti) izbūvēts pazemes tuneļos; metro.
- metro pilsētas elektriskais dzelzceļš, kas parasti izbūvēts (pazemes tuneļos); metropolitēns.
- birģermeistars pilsētas galva (piem., Vācijā, Beļģijā).
- mērs pilsētas galva.
- pilsētnieks pilsētas iedzīvotājs.
- sīkpilsonība pilsētas iedzīvotāju (piem., nelielu dzīvojamo namu, tirdzniecības uzņēmumu, darbnīcu īpašnieku) kārta Krievijā līdz 1917. gadam.
- rāte pilsētas pašpārvaldes institūcija (Rīgā ar pārtraukumiem no 1226. līdz 1889. gadam).
- lordmērs pilsētas pašvaldības galva (piem., Londonā un dažās citās Apvienotās Karalistes pilsētās).
- bāriņtiesa pilsētas pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādības iestāde, kas risina un izlemj jautājumus par vecāku varas pārtraukšanu, ieceļ aizbildņus un aizgādņus, kā arī uzrauga viņu darbību.
- iecirkņa pristavs pilsētas policijas iecirkņa priekšnieks (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- kvartāls pilsētas rajons, daļa.
- tramvajs pilsētas sabiedriskā transporta veids, kurā izmanto vagonus, kas rit pa ielās izbūvētiem sliežu ceļiem; šādā transporta veidā izmantojamais transportlīdzeklis.
- ārpilsēta pilsētas tuvākā apkaime.
- municipalitāte pilsētas vai kāda apgabala pašvaldība; ēka, kur izvietojusies šāda pašvaldība.
- maģistrāts pilsētas valde, pārvalde (dažās valstīs); celtne, telpa, kurā darbojas pilsētas valde, pārvalde.
- katedrāle pilsētas, arī klostera galvenā baznīca, kurā dievkalpojumus vada augstākais garīdznieks (arhibīskaps, patriarhs).
- urbanizācija pilsētas, rūpniecības centram raksturīgu iezīmju radīšana (vidē ārpus pilsētām).
- urbānistika pilsētbūvniecības teorija, kas pētī pilsētas veidošanas un funkcionēšanas likumsakarības.
- aglomerācija pilsētkopa, kas izveidojusies, saplūstot vairākām pilsētām un citām apdzīvotajām vietām.
- buržuā pilsētnieks; sabiedrības vidējiem, mantīgiem slāņiem piederoša persona.
- pilsētbūvniecība pilsētu plānošana un apbūve.
- plakums pilskalna virsotnes līdzenā daļa.
- pilskundze pilskunga sieva.
- reintegrācija pilsonības atjaunošana personai, kura to zaudējusi (piem., apprecoties ar ārzemnieku).
- pilngadīgs pilsonis, kas ir sasniedzis pilngadību.
- naturalizācija pilsoņa tiesību piešķiršana ārvalstniekiem; personas uzņemšana pilsonībā vai pavalstniecībā.
- deklarācija pilsoņa vai organizācijas oficiāls paziņojums par kādām vērtībām, ienākumiem u. tml.
- pilsoņkarš pilsoņu karš.
- karaklausība pilsoņu pienākums dienēt savas valsts bruņotajos spēkos.
- elementārskola Pirmmācības skola pilsētā; pamatskola.
- gorodovojs Policists, kārtībnieks (parasti cariskās Krievijas pilsētās).
- pilsētvalsts Politiski suverēna pilsēta, kurai ir valsts statuss.
- forštate Priekšpilsēta.
- meistardziedonis Profesionāls viduslaiku pilsētu dzejnieks, dziesminieks.
- dibināt Radīt, veidot (piem., organizāciju, iestādi, pilsētu), veicot noteiktus organizatoriskus pasākumus.
- pensija Regulāra (valsts) naudas izmaksa noteiktu vecumu sasniegušiem, darbnespējīgiem vai apgādnieku zaudējušiem pilsoņiem.
- mežaparks Rīgas pilsētas daļa netālu no Ķīšezera.
- pilsētbūvniecisks Saistīts ar pilsētbūvniecību, tai raksturīgs.
- urbānisks Saistīts ar pilsētbūvniecību, urbānismu (2), tam raksturīgs.
- pilsonisks Saistīts ar pilsoni, tā tiesisko stāvokli, pilsonim, tā tiesiskajam stāvoklim raksturīgs.
- pilsonisks Saistīts ar pilsonību (2), tai raksturīgs.
- korintisks Saistīts ar sengrieķu Korintas pilsētu, ar arhitektūras stilu, kas veidojies šajā pilsētā.
- iela Satiksmei paredzēta josla pilsētās un biezi apdzīvotās vietās; šādas joslas braucamā daļa (bez ietvēm).
- Bābele Sena pilsēta Divupes ziemeļos pie Eifratas, tagadējā Irākas teritorijā; Babilona.
- triumfators Senajā Romā – karavadonis, kas bija uzvarējis karā un triumfa gājienā ieradās galvaspilsētā.
- triumfs Senajā Romā – uzvarētāja svinīga iebraukšana galvaspilsētā pa īpašiem vārtiem.
- toga Senās Romas pilsoņu virsējais apģērbs, apmetnis.
- akropole Sengrieķu pilsētas augstākā, nocietinātā daļa.
- sīkpilsonis Sīkpilsoņu kārtas pārstāvis.
- Eiropas Cilvēktiesību tiesa starptautiska tiesa, kas skata personu vai valstu iesniegumus, ja valsts ir pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību koncencijā noteiktās pilsoniskās un politiskās tiesības.
- optācija Starptautiskajās tiesībās – pilsonības izvēle, piem., personām ar dubultpilsonību vai tādas teritorijas iedzīvotājiem, kas pārgājusi citā valstī.
- bezpilsonība Stāvoklis, kad personai nav pilsonības.
- urbānisms Strāvojums literatūrā un mākslā, kura pārstāvji attēlo lielpilsētas dzīvi, tās dinamiku; šāda strāvojuma, attēlojuma izpausme.
- polisa Suverēna pilsēta kopā ar tās apkārtējo teritoriju (piem., senajā Grieķijā); pilsētvalsts.
- pilsētvalsts Suverēna pilsēta kopā ar tās apkārtējo teritoriju (piem., senajā Grieķijā); polisa.
- Trojas unce šāda mērvienība (pēc Trojas pilsētas Francijā).
- pekinieši Šīs pilsētas iedzīvotājs.
- starppilsētu Tāds, kas atrodas, noris starp pilsētām.
- piepilsēta Tāds, kas atrodas, noris, darbojas pilsētas tuvumā.
- municipāls Tāds, kas attiecas uz (parasti pilsētas) pašvaldību vai tās teritoriju, pieder tai.
- pilsēttipa Tāds, kas ir pilsētai raksturīgs; tāds, kas piemīt pilsētai.
- pilsētniecisks Tāds, kas ir raksturīgs pilsētai vai pilsētniekiem; tāds, kurā izpaužas kas pilsētai vai pilsētniekiem raksturīgs.
- iela Tāds, kas mēdz uzturēties ārpus mājas (piem., klaiņojot pilsētā, pārkāpjot sabiedrībā pieņemtās normas).
- prospekts Taisna, gara un plata (pilsētas) iela.
- kazemāts Telpa ieslodzītajiem (cietoksnī, pils pagrabā u. tml.).
- lauki Teritorija ārpus pilsētu vai pilsētciematu robežām.
- pilsoņtiesības Tiesības, kas pienākas katram valsts pilsonim (vārda un sapulču brīvība, tiesības balsot un ticības brīvība).
- publiskās tiesības tiesību nozaru kopums, kas regulē valsts institūciju darbību, attiecības starp pilsoņiem un valsts institūcijām.
- pulvertornis Tornis (pils, pilsētas u. tml. nocietinājumu sistēmā), kur tika glabāts šaujampulveris.
- serāls Turku sultāna pils; pils daļa, kurā dzīvoja sievietes.
- iesaukt Uzņemt aktīvajā karadienestā pilsoņus, kas sasnieguši noteiktu vecumu; arī mobilizēt.
- konsuls Valsts amatpersona, kam uzdots citas valsts pilsētā vai apgabalā aizstāvēt savas valsts un tās pilsoņu intereses, veicināt abu valstu sakaru attīstību.
- pase Valsts iestādes izdots oficiāls dokuments, kas apliecina tā īpašnieka personu un pilsonību.
- ģenerālkonsuls Valsts oficiāli pilnvarota persona, kas norīkota darbā kādā no citas valsts lielākajām pilsētām; konsulāta vadītājs.
- valstspilsēta Valsts pakļautības pilsēta ar savu pašvaldību.
- konstitūcija Valsts pamatlikums, kas nosaka tās iekārtu, vēlēšanu sistēmu, likumdošanas, izpildvaras un tiesvaras institūcijas, to darbības principus, pilsoņu galvenās tiesības u. tml.
- demokrātija Valsts pārvaldes sistēma, kur augstākā vara pieder tautai (pilsoņu vairākumam), kas tieši vai ar vēlētu pārstāvju starpniecību izlemj svarīgākos valsts dzīves jautājumus; šādā veidā pārvaldīta valsts.
- siena Vertikāla, samērā šaura mūrēta aizsargbūve (piem., ap pilsētu); mūris (2).
- mūris Vertikāla, samērā šaura mūrēta aizsargbūve (piem., ap pilsētu).
- brīvpilsēta Viduslaikos – pilsēta, kas brīva no vietējā feodāļa kundzības un pakļauta tieši centrālajai valsts varai.
- geto Viduslaiku pilsētā – ebreju kvartāls.
- līdzpilsonis Viens no vairākiem (kādas valsts) pilsoņiem, kas dzīvo vienlaikus, kopā ar citiem.
- senvieta Vieta (piem., kapenes, apmetne, pilskalns), kur atrasti vai atrodami priekšmeti, kas liecina par seno cilvēku dzīves veidu un kultūru.
- apdzīvota vieta vieta, kur vienkopus dzīvo samērā daudz cilvēku (piem., lauku sētu kopa, lauku centrs, pilsēta u. tml.).
- urbānisms Virziens 20. gs. pilsētbūvniecībā, kas akcentēja lielo pilsētu sociālo nozīmi mūsdienu sabiedrībā, milzīgu pilsētbūvniecisku struktūru nepieciešamību.
Atrasts piemēros (200):
- piezīsties .. Talkā nāku es – pilsētas zēns, Ielu smakas un rupjības piezīdies, Nīstot visu, kas mierīgs un lēns.
- virmot ..aiz loga dun mašīnas, visapkārt virmo lielpilsēta..
- padēklis ..pēc pilsoņu kara Hammers no Krievijas izvedis savas bagātības padēkli ar lētām dārglietām, ikonām, kuras lēti iemainījis pret maizi badā mirstošajiem.
- noenkuroties ..Valmierā dzīvoju jau divdesmit divus gadus un varu teikt, ka esmu šai pilsētā noenkurojusies.
- atdzelt "..te vis katram nevar uzticēties tādā miljonu pilsētā." – "Latviešiem es uzticos!" atdzeļu un kāpju augšas stāvā.
- timpa "Bet viņš gribēja tikt par īstu gleznotāju un apmeklēt Pēterpils mākslas akadēmiju (..) Priekš tam vajadzēja timpu; viņš atlicināja un krāja cik varēdams no savas mācekļa uztura naudas.."
- siena 11. novembra krastmalā pie Rīgas pils sienas tika aizdegts tūkstošiem svecīšu.
- sastāvs 13. gs. Daugavpils ietilpa Livonijas ordeņa valsts sastāvā.
- ēnstrādnieks 2010. gadā vidējais statistiskais ēnstrādnieks bija 38 gadus vecs vīrietis, kas strādā lielā pilsētā.
- pilsonis A. god. pilsoni Bērziņ!
- abitūrija Abitūrija Valdemārpils vidusskolā.
- izveidoties Agrākā mazpilsēta izveidojusies par lielu rūpniecības centru.
- triekties Agri no rīta viņa triecās uz pilsētu.
- pilsonisks Aicināt uz pilsonisku nepakļaušanos.
- turpināties Aiz krustojuma ceļš turpinājās pilsētas virzienā.
- pārvākt Aizbraucu strādāt uz pilsētu un arī visu iedzīvi nācās pārvākt.
- palustēties Aizbraukt uz pilsētu palustēties.
- aizbrukt Aizbrucis pils pagrabs.
- aizpludināt Aizpludināt baļķus uz pilsētu.
- rotāties Aizputes pils, kas savulaik rotājusies ar pasakaini skaistiem ornamentiem, iet bojā.
- aizsargāt Aizsargāt pilsoņu tiesības.
- aizskriet Aizskriet no lauku mājām uz pilsētu dzīvot.
- aizšaut Aizšaut ar motociklu uz pilsētu.
- aizšķūtēt Aizšķūtēt sagūstītos uz pilsētu.
- ieklīst Alnis ieklīdis pilsētā.
- spietot Ap pils vārtiem spieto daudz ziņkārīgo.
- apburt Apburtā pils.
- apburzīties Apburzījies pa pasaules lielākajām pilsētām, viņš atgriežas mājās.
- ar Apgādāt pilsētu ar kurināmo.
- apiet Apiet gandrīz visus veikalus pilsētā.
- pārvērsties Apkārtnē klīda nostāsti par pilskungu, kurš varējis pārvērsties par melnu suni.
- aplenkt Aplenkt pilsētu.
- ievērojams Aplūkot pilsētas ievērojamākās vietas.
- apmeklēt Apmeklēt pilsētu, restaurēto pili.
- apmesties Apmesties pilsētā.
- apprasīties Apprasīties par taisnāko ceļu līdz pilsētas centram.
- aprikšot Aprikšot visu pilsētu.
- apriņķis Apriņķa pilsēta.
- apsekot Apsekot pils sienu stāvokli.
- dzimts Apskatīt dzimto pilsētu.
- gids Apskatīt pilsētu gida pavadībā.
- apskatīt Apskatīt pilsētu.
- apskraidīt Apskraidīt pilsētas ievērojamākās vietas.
- apskriet Apskriet pilsētu vienā dienā.
- apsvērt Apsvērt iespēju pārcelties uz dzīvi pilsētā.
- apšaudīt Apšaudīt pilsētu.
- slaktiņš Apturēt slaktiņu pilsētas centrā.
- apzaļot Apzaļot laukumu pilsētā.
- apzaļumot Apzaļumot pilsētu.
- apzināt Apzināt iedzīvotāju viedokli par pilsētas labiekārtošanu.
- aizkulties Ar pārpildīto vilcienu aizkulties līdz pilsētai.
- arābisks Arābiska pilsēta.
- ezerpils Āraišu ezerpils.
- apceļot Arheologi apceļoja visus senos pilskalnus.
- rādīt Arheoloģiskie izrakumi rāda, ka pilskalna apkārtne ir bijusi biezi apdzīvota.
- kolonna Armijas kolonnas virzījās cauri pilsētai.
- pamatdarbavieta Ārsta pamatdarbavieta ir pilsētas slimnīcā, bet pieņemšanas viņam ir arī vairākos rajonos.
- pilsonis Ārvalsts pilsonis.
- atbrīvot Atbrīvot pilsētu.
- atdot Atdot pilsētas dzīvokli dēlam.
- atgādāt Atgādāt uz pilsētu Ziemassvētku egles.
- pilsētiņa Atklāt rotaļu un aktīvās atpūtas pilsētiņu Mežaparkā.
- replika Atklāta senās koka pils replika.
- atlaist Atlaist no pilsētas ar savu auto.
- atmosfēra Atmosfēra atbrīvotajā pilsētā ir saspringta.
- atpūsties Atpūsties no pilsētas kņadas.
- atrisināt Atrisināt transporta kustības jautājumu galvaspilsētā.
- paskriet Ātrvilciens paskrien garām mazpilsētas stacijai.
- atstatums Atstatums starp pilsētām.
- nomale Attāla nomales pilsētiņa.
- atteikties Atteikties no Latvijas pilsonības.
- pilsonība Atteikties no pilsonības.
- lielveikals Atvērt lielveikalus visās lielākajās pilsētās.
- kukulis Atvest kukuli no pilsētas.
- augt Aug pilsētas.
- simbols Ausekļa balādē "Gaismas pils" ir tautas brīvības simbols.
- kolorīts Austrumniecisku kolorītu pilsētai piešķir mošeja ar minaretu.
- ievizināt Autobuss ievizina tūristus pilsētas centrā.
- izripot Autobuss izripo no pilsētas.
- piekvēpināt Automašīnu dzinēji piekvēpina pilsētas gaisu.
- pieblīvētība Automašīnu pieblīvētība pilsētas ielās.
- autosalons Autosalons pilsētas centrā.
- pateikt Avīzē pateikts viss par svētku norisi pilsētā.
- balsstiesīgs Balsstiesīgs pilsonis, sēdes dalībnieks.
- baroks Baroka stilā celta pils.
- barokāls Barokāli grezna pilsēta.
- šausmināt Beidzot tika notverts slepkava, kas vairākus gadus bija šausminājis pilsētniekus.
- nokristīt Bernards Šovs šo pilsētu nokristīja par Adrijas pērli.
- projām Bērni ir projām pilsētā.
- pievilkt Bērnus pievelk jaunā rotaļu pilsētiņa.
- agresija Betona celiņu agresija vecpilsētā.
- biezs Biezi pils mūri.
- mazpilsētnieks Bijusī mazpilsētniece.
- stils Bīriņu pils celta neogotikas stilā.
- blandīties Blandīties pa ielām, pa pilsētu.
- bloķēt Bloķēt militāru objektu, pilsētu, ostu, sakaru līnijas.
- martiroloģijs Bojāgājušo saraksti ir atrodami grāmatā "Latvijas pilsoņu martiroloģija Vjatlagā 1938–1956".
- brančs Brančs ir modīgs un ļoti piestāv lielpilsētai.
- zibēt Braucam cauri pilsētai, garām zib cilvēki, nami, košas izkārtnes.
- tuvoties Braucēji pamanīja tuvojamies pilsētas gaismas.
- izrāde Braukāt ar izrādēm pa mazpilsētām.
- slēpties Briesmas var slēpties visur – gan laukos, gan pilsētā.
- apsīkt Brīvdienās apsīkst automašīnu straume pilsētas ielās.
- brīvs Brīvs pilsonis.
- bruņinieks Bruņinieku pils.
- iepazīstināt Buklets iepazīstina tūristus ar pilsētas ievērojamākām vietām.
- priekšzīmīgs Būt priekšzīmīgam pilsonim.
- kruts Būt vienam no krutākajiem pilsētā.
- apvīties Ceļš apvijas apkārt pilsētai.
- savienot Ceļš savieno divas pilsētas.
- plakums Cesvaines pilskalna plakums.
- izsalkt Ciemiņi, pa pilsētu staigājot, būs paguvuši izsalkt.
- sadzīties Cilvēki sadzinušies pilsētās.
- legalizēt Citas valsts pilsoņa dzimšanas apliecībai un pārējiem vajadzīgajiem dokumentiem jābūt legalizētiem un tulkotiem latviešu valodā.
- pavalsts Dalasas pilsēta Teksasas pavalstī ASV.
- klidzināt Dāmas augstpapēžu kurpēs raiti klidzina pa pilsētas bruģi.
- daudzmiljonu Daudzmiljonu pilsēta.
- sānupe Daugavas sānupe Saka pie Jēkabpils.
- arodskola Daugavpils Mežciema arodskola dibināta 1991. gadā.
- mototreks Daugavpils mototrekā notiek sacensības spīdvejā.
- stārastija Daugavpils stārastija.
- senpilsēta Daugmales pilskalns ar senpilsētu, ostas vietu, kapulauku ir viens no ievērojamākajiem un pazīstamākajiem Latvijas arheoloģijas pieminekļiem.
- apjoņot Dažās dienās tūristi apjoņoja vairākas pilsētas.
- izlietot Daži no pilskalniem izlietoti arī kā mūra piļu vietas.
- savējais Daži no vietējiem pārcēlušies uz dzīvi pilsētā, taču cieminieki ar savējiem lepojas un vienmēr piemin.
- spoguļzāle Dejot pils spoguļzālē.
- dekoncentrēt Dekoncentrēt pilsētas iedzīvotājus.
- demilitarizēt Demilitarizēt pilsētu.
- dibināt Dibināt kultūras biedrību, pilsētu.
- dīzeļvilciens Dīzeļvilcienu izmantojums piepilsētas satiksmē.
- dokumentāls Dokumentāla liecība par pils kādreizējo izskatu.
- doma Domās atrasties tālajā pilsētā.
- uztraukts Domnieki ir uztraukti par pilsētnieku drošību.
- grūdiens Dot grūdienu kūrortpilsētas attīstībai.
- laukā Doties laukā no pilsētas.
- patruļa Doties nakts patruļā pilsētas ielās.
- vizīte Doties pieklājības vizītē uz pilsētas domi.
- paspārne Doties prom no vecāku paspārnes laukos uz pilsētu.
- galvaspilsēta Doties studēt uz galvaspilsētu.
- iekšpilsēta Doties uz iekšpilsētu.
- pasirot Draugi devās pasirot pa pilsētu.
- dubultpilsonība Dubultpilsonības pieļaujamība.
- dūmaka Dūmaka virs priekšpilsētu rūpniecības rajoniem.
- vēlākais Durvis ver tobrīd pirmā privātā kredītiestāde, vēlākā pilsētas banka.
- dzestrs Dzestrā novembra saule spīdēja pār pilsētu.
- iziet Dziesmusvētku dalībnieki izgāja cauri visai pilsētai.
- vienaldzīgs Dzīve lielpilsētā sievietei bija vienaldzīga.
- piespiest Dzīve piespieda mūs pārcelties uz pilsētu.
- nepanesams Dzīve pilsētā kļuva nepanesama.
- mīnuss Dzīvei mazpilsētā ir savi plusi un savi mīnusi.
- noklīst Dzīvnieks noklīdis no bara un iemaldījies pilsētā.
- piepilsēta Dzīvojam piepilsētā.
- miests Dzīvoju tādā miestā kā Ventspils.
- tāls Dzīvot 10 kilometru tālu no pilsētas.
- ārpilsēta Dzīvot ārpilsētā.
- mazpilsēta Dzīvot mazpilsētā.
- netālu Dzīvot netālu no pilsētas.
- pilsēta Dzīvot pilsētā.
- austrumi Dzīvot pilsētas austrumos.
- slikts Dzīvot sliktā pilsētas rajonā.
- tāls Dzīvot tālu no pilsētas centra.
- no Dzīvot tālu no pilsētas.
- vējains Dzīvot vējainā pilsētā.
- viens Dzīvot vienā pilsētā.
- izjūsmoties Ekskursanti izjūsmojās par pilsētas skaistumu.
- noklaiņot Ekskursanti vairākas stundas noklaiņoja pa vecpilsētu.
- paviesoties Ekskursijas laikā paviesojāmies vairākās pilsētās.
- vecpilsēta Eksursija pa vecpilsētu.
- smogs Elpot smogu pilsētā.
- saukties Esmu politiski represētais, bet tad es saucos speciāli pārvietotais pilsonis.
- pašapliecināties Esot dabā, zūd vajadzība pašapliecināties, kas kā ekzēma pārņem pilsētniekus.
- fiakrs Fiakrs apstājas pie greznas pils.
- sintezēt Filmas ainās tika sintezēts pilsētas troksnis, jūras šalkas.
- sīkpilsonis Fjodors Dostojevskis attēlo arī muižnieku dzīvi, tomēr viņa romānu galvenie varoņi ir sīkpilsoņi.
- atainoties Fotogrāfijās atainojas pilsētas izaugsme.
- sīktirgotava Gadsmita sākumā sīktirgotavas bija izvietotas gar pilsētas centrālo ielu un to īpašnieki tirgoja pārtiku, labību, dzelzs preces, limonādes, pulksteņus, veļu, galantēriju, traukus, krāsas, zirglietas, cepures, apavus un gatavos apģērbus.
- pieplūst Gadu mijā pilsētas ielas pieplūst ar jautru un skaļu publiku.
- pieliet Gaismas pielieta pilsēta.
- paskats Gaišā vasaras pēcpusdienā mūsu pagalmā ienāca pusmūža vīrs, pēc paskata pilsētnieks.
- gājiens Gājiens virzās pa pilsētas galvenajām ielām.
- apdzīvotība Galvaspilsētā ir augsta apdzīvotība.
- galvaspilsēta Galvaspilsētas iedzīvotāji.
- municipalitāte Galvaspilsētas municipalitāte.
- švīts Galvaspilsētas švīts.
- atēsties Gan atēdīsies lielpilsētas labumus.
- uzdarboties Gar pilsētā tekošās upītes krastu sākuši uzdarboties bebri.
- garantēt Garantēt pilsoņu īpašuma neaizskaramību.
- vadāt Gide vadā tūristus pa vecpilsētu.
- izvadāt Gids izvadā tūristus pa visu pilsētu.
- uzvilināt Gids prata mūs uzvilināt pils tornī.
- žetons Goda pilsoņa žetons.
- grāfs Grāfa pils.
- graut Graut pilsētu.
- grēks Grēks būtu visu atvaļinājumu pavadīt pilsētā.
- grezns Grezna pils.
- četrjūgs Greznais četrjūgs patlaban ieripoja pa pilsētas vārtiem.
- pilsētvalsts Grieķu, feniķiešu pilsētvalstis.
- pārnākt Ģimene pārnāca dzīvot uz pilsētu.
- brīvpilsēta Hamburga ir sena ostas pilsēta un federālā zeme Vācijā, Elbas upes grīvā, netālu no tās ietekas Ziemeļjūrā.
- brīvpilsēta Hanzas brīvpilsēta.
pils citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV