patricietis vēsturisks
patricietis -ša, dsk. ģen. -šu lietvārds
patriciete dsk. ģen. -šu lietvārds
1.Dižciltīgs romietis.
PiemēriRomas patricietis.
2.Cilvēks, kas piederēja pie viduslaiku pilsētu patriciāta.
PiemēriRīgas patricieši.
Cilme:No latīņu patricii ‘tie, kam ir (dižciltīgi) tēvi’.