valdījums
valdījums lietvārds; vīriešu dzimte
1.joma: jurisprudence Lietas faktiska atrašanās pie personas (pilsoņa, juridiskas personas), faktiskā vara pār lietu, kas šai personai dod iespēju fiziski un saimnieciski iedarboties uz lietu.
PiemēriPrettiesīgs valdījums.
- Prettiesīgs valdījums.
- Būt likumīgā valdījumā.
Stabili vārdu savienojumiIeviest valdījumā.
- Ieviest valdījumā — saskaņā ar tiesas lēmumu nodot īpašumu jaunam īpašniekam.
2. Būt, atrasties kāda monarha, citas valsts pārvaldībā.
PiemēriRietumu Ukraina savulaik atradās Polijas valdījumā.
- Rietumu Ukraina savulaik atradās Polijas valdījumā.