valdzinājums
valdzinājums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Īpašību kopums (cilvēkā), kas piesaista, rada interesi, vēlēšanos tuvoties.
PiemēriSajust otra cilvēka valdzinājumu.
- Sajust otra cilvēka valdzinājumu.
- Viņa personībai piemita maģisks valdzinājums.
- Vara piešķir vīrietim valdzinājumu.
1.1.Kā būtības, īpašību atbilsme noteiktām estētiskām prasībām, kas izraisa patīkamas sajūtas, piesaista interesi.
PiemēriZiemeļu dabas atturīgais valdzinājums.
- Ziemeļu dabas atturīgais valdzinājums.
- Mūzikai piemīt harmonisks valdzinājums.
- Man ir svešs lielpilsētu mirdzošais valdzinājums.