valdonīgs
valdonīgs [vàlduônîgs] -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
valdonīga [vàlduônîga] -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
valdonīgi [vàlduônîgi] apstākļa vārds
valdonība [vàlduônĩba] lietvārds; sieviešu dzimte
valdonīgums [vàlduônîgùms] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kam ir raksturīga tieksme noteikt, pavēlēt, uzspiest savu gribu.
PiemēriVīramāte ir skarba un valdonīga sieva.
- Vīramāte ir skarba un valdonīga sieva.
- Tu esi pārlieku valdonīgs.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriValdonīgs raksturs.
- Valdonīgs raksturs.
- Valdonīgs skatiens.
- Runāt valdonīgā tonī.