valence
valence dsk. ģen. -ču sieviešu dzimte, lietvārds
1.joma: valodniecība Vārda (teikuma locekļa) spēja piesaistīt sev citus vārdus (teikuma locekļus).
PiemēriSintaktiskā valence.
2.joma: ķīmija Lielums, kas raksturo ķīmiskā elementa atomu savienošanās spēju.
3.Spēja piemēroties (kam), saskaņoties (ar ko, piemēram, apstākļiem).
PiemēriSugas ar plašu ekoloģisko valenci.