Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
vāķēt
vāķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
Uzmanīt, apsargāt (kādu, ko), parasti, paliekot (pie tā) nomodā, neguļot.
PiemēriVāķēt slimnieku.