vākt
vākt vācu, vāc, vāc, pag. vācu transitīvs, darbības vārds
vākums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Ņemt un novietot (izkliedētus priekšmetus kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
PiemēriVākt zarus kaudzē.
1.1.Ņemt un virzīt (piemēram, priekšmetu), lai (to) pārvietotu kur citur.
PiemēriVākt traukus nost no galda.
Stabili vārdu savienojumiVākt (nost) galdu.
2.Raujot, plūcot, rokot u. tml. iegūt, gādāt (ko); raujot, plūcot, rokot u. tml. iegūt, gādāt (ražu).
PiemēriVākt sienu.
2.1.Iegūt, gādāt (sev barību) – par dzīvniekiem.
PiemēriBites vāc medu.
3.Meklējot, atlasot gādāt, iegūt (ko); šādā veidā iegūstot, veidot (kādu kopumu).
PiemēriVākt augus herbārijam.
3.1.Meklējot, pētījot, iztaujājot gādāt, iegūt (faktus, ziņas, datus, dokumentus); šādā veidā vācot, veidot (faktu, ziņu, datu, dokumentu, parasti sistematizētu, kopumu).
PiemēriVākt tautasdziesmas.
3.2.Prasīt un saņemt (maksājumus), arī aicināt dot un saņemt (piemēram, ziedojumus, kādas vērtības), parasti no vairākiem.
PiemēriVākt ziedojumus.
4.Pulcināt, aicināt kopā (ļaudis).
PiemēriJāvāc visi kopā, laiks ķerties pie darba!
5.sarunvaloda Uzmanīt, pieskatīt (bērnu).
PiemēriMan šodien jāvāc māsas bērni.