pilsonisks
pilsonisks [pìlsuônisks] -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
pilsoniska [pìlsuôniska] -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
pilsoniski [pìlsuôniski] apstākļa vārds
pilsoniskums [pìlsuôniskùms] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Saistīts ar pilsoni, tā tiesisko stāvokli, pilsonim, tā tiesiskajam stāvoklim raksturīgs.
PiemēriPilsoniska nostāja.
- Pilsoniska nostāja.
- Aicināt uz pilsonisku nepakļaušanos.
Stabili vārdu savienojumiPilsoniskā sabiedrība.
- Pilsoniskā sabiedrība — sabiedrība ar demokrātisku valsts pārvaldi un kurā visi cilvēki ir vienlīdzīgi likuma priekšā.
2.Saistīts ar pilsonību (2), tai raksturīgs.
PiemēriViņa ir cēlusies no pilsoniskām aprindām.
- Viņa ir cēlusies no pilsoniskām aprindām.