pilsonis
pilsonis [pìlsuônis] -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
pilsone [pìlsuône] dsk. ģen. -ņu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Persona, kas pieder pie noteiktas valsts pastāvīgajiem iedzīvotājiem.
PiemēriĀrvalsts pilsonis.
2.Atsevišķs cilvēks, sabiedrības loceklis attiecībā pret noteiktu cilvēku kopumu, sabiedrību.
Stabili vārdu savienojumiPilsoņu karš.
2.1.Oficiāla uzrunas forma; šāda uzrunas forma, ko pievieno personas uzvārda priekšā.
PiemēriPilsoņi, sagatavojiet biļetes!
Cilme:Ata Kronvalda jaunvārds (1869. g.)