urbānisms
urbānisms lietvārds; vīriešu dzimte
1.Strāvojums literatūrā un mākslā, kura pārstāvji attēlo lielpilsētas dzīvi, tās dinamiku; šāda strāvojuma, attēlojuma izpausme.
PiemēriUrbānisms Aleksandra Čaka dzejā.
- Urbānisms Aleksandra Čaka dzejā.
- Gleznotājs izkopis talantu urbānisma manierē.
2.Virziens 20. gs. pilsētbūvniecībā, kas akcentēja lielo pilsētu sociālo nozīmi mūsdienu sabiedrībā, milzīgu pilsētbūvniecisku struktūru nepieciešamību.
PiemēriJaunais urbānisms, kas tiecas pēc cilvēka un vides harmonijas.
- Jaunais urbānisms, kas tiecas pēc cilvēka un vides harmonijas.
- Ainaviskais urbānisms.
- Urbānisma procesos specializējies arhitekts.
Cilme:No franču urbanisme, kam pamatā latīņu urbanus ‘pilsētas’.