pils
pils dsk. ģen. piļu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Liela, nocietināta būve vai grezni būvēta, iekārtota (piem., valdnieka) mītne.
PiemēriSenlatviešu pils.
2.Reprezentatīva rakstura grezna celtne; liela, grezna ēka.
PiemēriPrezidenta pils.
Stabili vārdu savienojumiCelt gaisa pilis. Gaisa pilis. Gaismas pils. Kā pils.