Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
jaunpilsonis
jaunpilsonis [jaûnpilsuônis] -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
Cilvēks, kas tikko vai nesen ieguvis pilsonību.
PiemēriSveikt jaunpilsoņus.