geto
geto lietvārds; vīriešu dzimte, nelokāms
1.Viduslaiku pilsētā – ebreju kvartāls.
1.1.Norobežota pilsētas daļa, kurā piespiedu kārtā tika nometināti ebreji (Otrā pasaules kara laikā).
PiemēriRīgas geto.
- Rīgas geto.
- Organizēt bēgšanu no geto.
1.2.Pilsētas daļa, kurā pārsvarā dzīvo kādas rases, tautas vai sociālās grupas piederīgie.
PiemēriDzīvot geto rajonā.
- Dzīvot geto rajonā.
Cilme:No itāļu ghetto.