geto
geto lietvārds; vīriešu dzimte, nelokāms
1.Viduslaiku pilsētā – ebreju kvartāls.
1.1.Norobežota pilsētas daļa, kurā piespiedu kārtā tika nometināti ebreji (Otrā pasaules kara laikā).
PiemēriRīgas geto.
1.2.Pilsētas daļa, kurā pārsvarā dzīvo kādas rases, tautas vai sociālās grupas piederīgie.
PiemēriDzīvot geto rajonā.
Cilme:No itāļu ghetto.