Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
gigants
gigants vīriešu dzimte, lietvārds
1.Neparasti liela būtne, neparasti liels cilvēks; milzis.
PiemēriBasketbola komandas gigants.
2.Tas, kas ir ārkārtīgi liels, milzīgs, nozīmīgs.
PiemēriPasaules autobūves gigants.
3.formā: daudzskaitlis Sengrieķu mitoloģijā – zemes dievietes Gajas dēli – cilvēkveidīgas būtnes ar apakšdaļu kā čūskai.
PiemēriDievu cīņa ar gigantiem.
Cilme:No grieķu gigas (gigantos) ‘milzis’.