piepilsēta
piepilsēta [pìepìlsȩ̃ta] lietvārds; sieviešu dzimte
1.Apdzīvota vieta, teritorija kādas pilsētas tuvumā.
PiemēriRīgas piepilsētas.
- Rīgas piepilsētas.
- Dzīvojam piepilsētā.
1.1.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs Tāds, kas atrodas, noris, darbojas pilsētas tuvumā.
PiemēriPiepilsētas meži.
- Piepilsētas meži.
- Piepilsētas zona.
- Piepilsētas satiksme.
- Piepilsētas maršruta autobuss.