pieplakt
pieplakt -ploku [-plùoku], -ploc [-plùoc], -plok [-plùok], pag. -plaku darbības vārds; intransitīvs
1.Piespiesties, piekļauties ar augumu (pie kā, kam klāt).
PiemēriPieplakt pie sienas.
- Pieplakt pie sienas.
- Pieplakt pie koka stumbra.
- Suns bailēs pieplok zemei.
- Pie mātes krūts pieplacis mazulis.
1.1.Piespiesties, piekļauties (ar ķermeņa daļu pie kā, kam klāt).
PiemēriPieplakt ar ausi pie durvīm.
- Pieplakt ar ausi pie durvīm.
1.2.Pietuvoties cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
PiemēriVisi pasažieri pieplok pie logiem.
- Visi pasažieri pieplok pie logiem.
- Gribas pieplakt autobusa logam un baudīt skaistos skatus.
1.3.Atrasties nekustīgi cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
PiemēriKad demonstrēja seriālu, visi bijām pieplakuši pie televizoru ekrāniem.
- Kad demonstrēja seriālu, visi bijām pieplakuši pie televizoru ekrāniem.
- Puisis visu dienu sēž, pieplacis pie datora.
2.formā: trešā persona Pietuvoties, piekļauties (kā) virsmai.
PiemēriDūmi neceļas augšā, bet pieplok zemei.
- Dūmi neceļas augšā, bet pieplok zemei.
- Ja noglauž kažokādu un spalva paliek pieplakusi, izstrādājums nav kvalitatīvs.