piepludināt
piepludināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju transitīvs, darbības vārds
1.Pieplūdināt.
PiemēriŪdens piepludinājis visu pagalmu.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (piem., gaisma, skaņa) izplatās viscaur (telpā, apkārtējā vidē).
PiemēriZāli piepludina valša skaņas.
1.2.pārnestā nozīmē Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek piesātināts (ar ko).
PiemēriPiepludināt Latvijas tirgu ar lētiem apaviem.
2.Pludinot (ko), piepildīt, aizņemt (ar to, piem., ūdenstilpi).
PiemēriDaļa no Ķīšezera jau pavasarī bija piepludināta ar baļķu plostiem.