notraipīt
notraipīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
Padarīt netīru, noklāt ar traipiem.
PiemēriMētelis notraipīts ar dubļiem.
- Mētelis notraipīts ar dubļiem.
- Spogulis notraipīts sīku pirkstu nospiedumiem.
- pārnestā nozīmē Notraipīta sirdsapziņa.