Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
notraipīt
notraipīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
Padarīt netīru, noklāt ar traipiem.
PiemēriMētelis notraipīts ar dubļiem.