Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
notrāpīt
notrāpīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Trāpīt, ievirzīt (ko paredzētajā vietā).
PiemēriNotrāpīt atslēgu slēdzenē.
2.Izvēlēties, atrast.
PiemēriNotrāpīt pareizās durvis.