notrenkāt
notrenkāt [nùotrȩnkât] -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
1.Trenkājot (dzīvnieku), nomocīt, nodzīt (to).
PiemēriSuņi notrenkājuši govi līdz nāvei.
2.Likt (kādam) daudz kustēties, skraidīt.
PiemēriTrenere mūs pamatīgi notrenkā.