notraukt
notraukt -traucu, -trauc, -trauc, pag. -traucu darbības vārds; transitīvs
1.Ar strauju (rokas) kustību novirzīt nost.
PiemēriNotraukt asaru no vaiga.
- Notraukt asaru no vaiga.
- Notraukt no pieres sviedrus.
- Notraukt putekļus.
- Notraukt no galda maizes drupačas.
2.Strauji skarot, ar sitienu vai pakratot panākt, ka (kas) atdalās nost un nokrīt, nobirst.
PiemēriNotraukt ābolus no koka.
- Notraukt ābolus no koka.
- Notraukt lāstekas no jumtiem.
- Notraukt sniegu no zariem.
- Vīrietis notrauca cigaretes pelnus pelnutraukā.
2.1.Būt par cēloni tam, ka (kas) atdalās nost (no kā).
PiemēriVējš notrauc pēdējās lapas.
- Vējš notrauc pēdējās lapas.
- Ziedus notraucis brāzmains lietus.