Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
notraukt
notraukt -traucu, -trauc, -trauc, pag. -traucu darbības vārds; transitīvs
1.Ar strauju (rokas) kustību novirzīt nost.
PiemēriNotraukt asaru no vaiga.
  • Notraukt asaru no vaiga.
  • Notraukt no pieres sviedrus.
  • Notraukt putekļus.
  • Notraukt no galda maizes drupačas.
2.Strauji skarot, ar sitienu vai pakratot panākt, ka (kas) atdalās nost un nokrīt, nobirst.
PiemēriNotraukt ābolus no koka.
  • Notraukt ābolus no koka.
  • Notraukt lāstekas no jumtiem.
  • Notraukt sniegu no zariem.
  • Vīrietis notrauca cigaretes pelnus pelnutraukā.
2.1.Būt par cēloni tam, ka (kas) atdalās nost (no kā).
PiemēriVējš notrauc pēdējās lapas.
  • Vējš notrauc pēdējās lapas.
  • Ziedus notraucis brāzmains lietus.