notraukt
notraukt -traucu, -trauc, -trauc, pag. -traucu transitīvs, darbības vārds
1.Ar strauju (rokas) kustību novirzīt nost.
PiemēriNotraukt asaru no vaiga.
2.Strauji skarot, ar sitienu vai pakratot panākt, ka (kas) atdalās nost un nokrīt, nobirst.
PiemēriNotraukt ābolus no koka.
2.1.Būt par cēloni tam, ka (kas) atdalās nost (no kā).
PiemēriVējš notrauc pēdējās lapas.