notriekt
notriekt -triecu, -triec, -triec, pag. -triecu transitīvs, darbības vārds
1.Sadursmē ar transportlīdzekli nogāzt zemē, savainot vai nogalināt (kādu).
PiemēriNotriekt gājēju.
2.Ar triecienu nogāzt, panākt, ka nogāžas.
PiemēriSpēlētājs notriec visus 10 ķegļus.
2.1.Panākt, ka (lidojošs objekts) tiek iznīcināts un nokrīt, nogāžas (zemē).
PiemēriNotriekt lidmašīnu.
2.2.Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas) atdalās nost, nokrīt.
PiemēriNotriekt no palmas kokosriekstus.
3.Nodzīt nost, lejā, zemē u. tml.
PiemēriNotriekts no palodzes, kaķis izskrēja laukā.
4.Triecot, trencot (dzīvnieku), ļoti nomocīt (to).
PiemēriNotriekt zirgus putās.
5.Nelietderīgi notērēt, parasti uzdzīvē.
PiemēriNotriekt naudu alkoholā.
5.1.Bezmērķīgi, nelietderīgi pavadīt (laiku).
PiemēriNotriekt savu brīvo laiku.