aizlāpīt
aizlāpīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Lāpot aizdarīt (caurumu); lāpot salabot (ko).
PiemēriAizlāpīt zeķē caurumu.
- Aizlāpīt zeķē caurumu.
- Aizlāpītas piedurknes.
1.1.Aizdarot (piem., caurumu), izlabot.
PiemēriAizlāpīt caurumu sienā.
- Aizlāpīt caurumu sienā.
- Aizlāpīt bedrītes uz ceļa.
- pārnestā nozīmē Aizlāpīt robus budžetā.