stāstīt
stāstīt -u, -i, -a, pag. -īju, tr. un darbības vārds; intransitīvs
1.Runājot darīt zināmu, paust, vēstīt (ko vai par ko).
PiemēriStāstīt patiesību par notikušo.
2.Darīt zināmu, paust, vēstīt (ko vai par ko) rakstveidā, episkā daiļdarbā u. tml.
PiemēriMāte vēstulē dēlam stāsta, ka ir spirgta un vesela.