Paplašinātā meklēšana
Meklējam stāstīt.
Atrasts vārdos (10):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (64):
- borēt Atkārtoti stāstīt.
- klāt vaļā atklāti, vaļsirdīgi sākt stāstīt, klāstīt.
- atstāsts Atstāstījums; tas, kas tiek atstāstīts.
- atbildēt Atstāstīt mācīto (kādā priekšmetā).
- atreferēt Atstāstīt mutvārdiem vai rakstveidā (ko dzirdētu, lasītu vai redzētu).
- kompostrēt smadzenes censties iestāstīt (parasti ko aplamu).
- pačukstēt Čukstus pateikt; paslepus (ko) paziņot, pastāstīt.
- vēstīt Darīt zināmu, paust (ko); arī stāstīt, ziņot.
- piestāstīt pilnu galvu daudz (kādam ko) sastāstīt.
- piestāstīt pilnas ausis daudz (kādam ko) sastāstīt.
- piedziedāt pilnas ausis daudz runājot, sastāstīt (kādam ko).
- piekūkot pilnas ausis daudz runājot, sastāstīt (kādam ko).
- ritināt atmiņu kamolu gremdēties atmiņās, stāstīt atmiņas.
- ritināt atmiņu kamolīti gremdēties atmiņās, stāstīt atmiņas.
- ritināt atmiņu pavedienu gremdēties atmiņās, stāstīt atmiņas.
- ieborēt Ieskaidrot; iestāstīt.
- iepūst Iestāstīt (parasti ko aplamu).
- apstāstīt Izklāstīt, pārstāstīt.
- aizstāstīt Izstāstīt (līdz kādai vietai).
- izsūdzēt Izstāstīt (savas bēdas, nelaimi u. tml.), lai rastu mierinājumu, atvieglojumu.
- izsūdzēt grēkus izstāstīt grēkus (grēksūdzē).
- sūdzēt grēkus izstāstīt un nožēlot savus grēkus.
- lielīties Justies pārākam par citiem (ar ko) un lepni stāstīt (par to).
- aprunāt Kādam klāt neesot, stāstīt par viņu ko sliktu, arī nepatiesu.
- atprasīt Likt pastāstīt, atbildēt (iemācīto, apgūto).
- piedūdot pilnas ausis maigi, mīlīgi runājot, sastāstīt (kādam ko).
- piežūžot pilnas ausis maigi, mīlīgi runājot, sastāstīt (kādam ko).
- izgrūst Nejauši izstāstīt, izpļāpāt (ko).
- vervelēt Neskaidri, arī nesaprotami, apnicīgi u. tml., parasti ātri, runāt, stāstīt.
- izbazūnēt Padarīt plaši zināmu (ko); izstāstīt, izpļāpāt (daudziem).
- attēlot Parādīt (mākslas tēlos); tēlaini pastāstīt (par ko).
- pārgremot Pārstāstīt vēlreiz (ko zināmu, citu teikto u. tml.); atgremot.
- samelst Pastāstīt nepārbaudītas ziņas, baumas; arī samelot.
- stāstījums Paveikta darbība, rezultāts --> stāstīt (1).
- stāstījums Paveikta darbība, rezultāts --> stāstīt (2).
- komentēt Plašsaziņas līdzekļos stāstīt par kādu notikumu, pasākumu u. tml., īsi to analizēt vai novērtēt.
- izpļāpāt Pļāpājot izpaust, izstāstīt (parasti ko slēpjamu).
- bērt pērles cūkām priekšā rādīt, stāstīt u. tml. ko tādu, ko citi nespēj novērtēt.
- atstāstījums Rezultāts --> atstāstīt; tas, kas tiek atstāstīts.
- gvelzt Runāt, stāstīt (ko nenozīmīgu vai nepatiesu).
- melst niekus runāt, stāstīt ko nenozīmīgu, mazsvarīgu.
- melst Runāt, stāstīt nepārbaudītas ziņas, baumas; arī pļāpāt.
- klukstēt Runāt, stāstīt; arī paklusām paust savu neapmierinātību.
- pārstāstīt Saīsināti atstāstīt; izstāstīt.
- sagvelzt Sarunāt, sastāstīt.
- piestāstīt Sastāstīt (kādam ko).
- piepūst pilnas ausis sastāstīt (parasti ko maz ticamu).
- piepūst pilnu galvu sastāstīt (parasti ko maz ticamu).
- sapūst Sastāstīt, sarunāt (ko nepatiesu).
- saborēt Sastāstīt.
- dot norēķinu sīki izstāstīt (kādam par savu rīcību, darbību u. tml.).
- izklāstīt Sīki, detalizēti izstāstīt, izskaidrot.
- klārēt Skaidrot; stāstīt.
- pūderēt smadzenes stāstīt nepatiesību, censties piemuļķot.
- izstāstīt Stāstīt un pabeigt stāstīt.
- izzīst no pirksta stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu.
- zīst no pirksta stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu.
- iebraukt auzās stāstīt, darīt ko aplamu; kļūdīties.
- zīmēt Tēlaini pastāstīt (par ko); aprakstīt, raksturot (ko).
- smilšu (spēļu) terapija terapijas veids, kurā cilvēks, izmantojot smiltis, ūdeni un figūriņas, var izteikt to, ko nevar pastāstīt vārdiem, atbrīvoties no spriedzes, dusmām, bailēm u. tml.
- malt Vairākkārt, atkārtoti ko teikt, stāstīt.
- (iz)kratīt sirdi vaļsirdīgi stāstīt, parasti, lai atbrīvotos no nepatīkama psihiska stāvokļa.
- pārmalt Vēlreiz atkārtot, vēlreiz apnicīgi teikt, stāstīt (ko).
- apvārdot zobus virzīt sarunu tā, lai panāktu sev vēlamo; pierunāt, iestāstīt, lai apmānītu, pieglaimotos.
stāstīt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV