Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
saborēt sarunvaloda, neliterārs
saborēt [sabuõrêt] -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Saurbt.
PiemēriPaņem urbi un saborē caurumus!
  • Paņem urbi un saborē caurumus!
  • Siena ir jauna, negribas to saborēt.
2.Sastāstīt.
PiemēriSaborēt muļķības.
  • Saborēt muļķības.
  • Nevajag runāt to, ko citi saborējuši.