sabozties
sabozties [sabuôztiês] -božos, -bozies, -božas, pag. -bozos darbības vārds; atgriezenisks
1.formā: trešā persona Sacelt stāvus (piem., spalvas, apmatojumu).
PiemēriPutns sabozās, ierāva galvu dūnās.
- Putns sabozās, ierāva galvu dūnās.
- Zvirbuļi tup sabozušies.
- Runcis uzmet kūkumu un sabožas.
1.1.Sacelties stāvus (piem., par spalvām, apmatojumu).
PiemēriSuņa spalva sabožas.
- Suņa spalva sabožas.
- Putna spalvas sabozās.
2.Sarauties, vairāk ieslēpties apģērbā (piem., ieraujot kaklu apkaklē), parasti aiz aukstuma.
PiemēriNo aukstuma sabozušies cilvēki.
- No aukstuma sabozušies cilvēki.
- Sieviete sabozās un nodrebinājās.
3.Kļūt neapmierinātam, saīgušam, justies apvainotam.
PiemēriKo tu tāds sabozies?
- Ko tu tāds sabozies?
- Par ko tu tā sabozies?
- Sabozties un vairs nerunāt.
- Viņa arvien vairāk sabozās un noslēdzās sevī.