sabozties
sabozties [sabuôztiês] -božos, -bozies, -božas, pag. -bozos darbības vārds; atgriezenisks
1.formā: trešā persona Sacelt stāvus (piem., spalvas, apmatojumu).
PiemēriPutns sabozās, ierāva galvu dūnās.
1.1.Sacelties stāvus (piem., par spalvām, apmatojumu).
PiemēriSuņa spalva sabožas.
2.Sarauties, vairāk ieslēpties apģērbā (piem., ieraujot kaklu apkaklē), parasti aiz aukstuma.
PiemēriNo aukstuma sabozušies cilvēki.
3.Kļūt neapmierinātam, saīgušam, justies apvainotam.
PiemēriKo tu tāds sabozies?