sabraukt
sabraukt -braucu, -brauc, -brauc, pag. -braucu transitīvs, darbības vārds
1.intransitīvs Braukšus ierasties (par vairākiem, daudziem).
PiemēriSabraukt no visām Latvijas malām.
2.Braucot savirzīt, novietot (vairākus, daudzus transportlīdzekļus kopā, kur).
PiemēriLaukums, kur sabraukt visiem dalībnieku auto.
3.Uzbraucot (ar transportlīdzekli), smagi savainot, sakropļot vai nonāvēt.
PiemēriSabraukt iereibušu gājēju.
3.1.Braucot (pa ko), sablīvēt, saspiest, sašķaidīt (to).
PiemēriPagalmā sniegs sabraukts ciets.