sabraukt
sabraukt -braucu, -brauc, -brauc, pag. -braucu darbības vārds; transitīvs
1.intransitīvs Braukšus ierasties (par vairākiem, daudziem).
PiemēriSabraukt no visām Latvijas malām.
- Sabraukt no visām Latvijas malām.
- Ciemos sabrauca radi un draugi.
- Naktī Rīgā sabrauca traktori un cita smagā tehnika.
- Retro automobiļi sabraukuši Kuldīgā.
2.Braucot savirzīt, novietot (vairākus, daudzus transportlīdzekļus kopā, kur).
PiemēriLaukums, kur sabraukt visiem dalībnieku auto.
- Laukums, kur sabraukt visiem dalībnieku auto.
- Sabraukt visas automašīnas vienuviet.
3.Uzbraucot (ar transportlīdzekli), smagi savainot, sakropļot vai nonāvēt.
PiemēriSabraukt iereibušu gājēju.
- Sabraukt iereibušu gājēju.
- Sabraukt velosipēdistu.
- Sabraukt stirnu.
- Ārstēt sunim sabraukto kāju.
- Sabraukta lapsa.
3.1.Braucot (pa ko), sablīvēt, saspiest, sašķaidīt (to).
PiemēriPagalmā sniegs sabraukts ciets.
- Pagalmā sniegs sabraukts ciets.
- Mašīnu sabraukti kastaņi.