sabrēkt
sabrēkt -brēcu [-brȩ̀cu], -brēc, -brēc [-brȩ̀c], pag. -brēcu darbības vārds; intransitīvs
1.Skaļi, neapvaldīti sakliegt.
PiemēriSabrēkt uz bērnu.
1.1.transitīvs Skaļi, neapvaldīti pateikt (ko).
PiemēriPriekšniece sabrēca, ka viņai nekas neesot jānodrošina.