sabrukt
sabrukt -brūku, -brūc, -brūk, pag. -bruku darbības vārds; intransitīvs
1.formā: trešā persona Sagāzties, pārvērsties drupās; sagrūt1.
PiemēriSprādzienā ēka sabruka.
- Sprādzienā ēka sabruka.
- Mūra siena sabrukusi.
- Tilts sabruka no pārslodzes.
1.1.Sairt, zaudēt normālu struktūru (piem., par organisma audiem).
PiemēriInficētās šūnas sabrūk.
- Inficētās šūnas sabrūk.
- Slimo plaušu alveolas sabrūk.
- Skriemeļiem sabrūkot, mugurkauls deformējas.
1.2.Sadalīties (par vielu, tās elementārdaļiņām, to saistījumu).
PiemēriDabā radioaktīvie elementi pakāpeniski sabrūk.
- Dabā radioaktīvie elementi pakāpeniski sabrūk.
- Daudzu atomu kodoli paši no sevis sabrūk.
- Ķīmiskā viela sabrūkot pārvēršas citās vielās.
2.formā: trešā persona Nespēt pastāvēt, aiziet bojā.
PiemēriSabruka totalitārais režīms.
- Sabruka totalitārais režīms.
- Kara rezultātā monarhija sabruka.
- Sabruka nekustamo īpašumu tirgus.
- Valsts ekonomika var sabrukt.
2.1.Izjukt, zust.
PiemēriSabruka dzīves pamats.
- Sabruka dzīves pamats.
- Ilūzijas sabrūk.
- Sabruka pēdējā cerība.
3.Nespējot noturēties, parasti stāvus (aiz vājuma, pārdzīvojuma u. tml.) nokrist, saļimt.
PiemēriZaudēt samaņu un sabrukt uz grīdas.
- Zaudēt samaņu un sabrukt uz grīdas.
- Sabrukt uz ceļiem.
- Sabrukt uz dīvāna.
3.1.Nonākt fizisko spēku galējā izsīkumā; zaudēt psihisko līdzsvaru.
PiemēriViņa veselība strauji sabrūk.
- Viņa veselība strauji sabrūk.
- Sabrukt ekstrēmā situācijā.
- Izturēt visu un nesabrukt!
4.Straujā gaitā savirzīties, iekļūt (kur) – par vairākiem, daudziem.
PiemēriTelpā sabrūk bruņoti vīri.
- Telpā sabrūk bruņoti vīri.
- Nepacietīgie pircēji sabrūk veikalā.
Stabili vārdu savienojumiSabrukt virsū.
- Sabrukt virsū — strauji uzbrukt (kādam) – par vairākiem, daudziem.
Stabili vārdu savienojumiKā kāršu namiņš (sabrūk, izjūk u. tml.).
- Kā kāršu namiņš (sabrūk, izjūk u. tml.) idioma — saka par to, kas pēkšņi beidz pastāvēt, ātri izjūk, jo tam nav bijis reāls pamats.