sabriest
sabriest 3. pers. -briest, pag. -brieda darbības vārds; intransitīvs
1.Piesūcoties ar mitrumu, kļūt apjomīgākam; šādā veidā kļūt blīvākam, bez spraugām starp (piem., koka priekšmeta) daļām.
PiemēriSabriedis dēlis.
- Sabriedis dēlis.
- Auzu pārslas sabriest.
- Ieliet mucā ūdeni, lai sabriest.
- Virves, auklas sabriedušas.
- Durvis sabriedušas un tik viegli neveras.
1.1.Kļūt blīvam, sacietēt.
PiemēriSabriedusi maize.
- Sabriedusi maize.
2.Augot, attīstoties palielināties apjomā; piebriest.
PiemēriPumpuri sabrieduši.
- Pumpuri sabrieduši.
- Dārzā cūku pupas jau sabriedušas.
2.1.Izveidoties, rasties.
PiemēriPār pilsētu sabriest negaiss.
- Pār pilsētu sabriest negaiss.
2.2.Rasties, izveidoties, pakāpeniski attīstīties.
PiemēriSabrieda konflikts.
- Sabrieda konflikts.
- Starp koalīcijas partneriem sabriedušas domstarpības.
- Sabriedusi problēma.
3.sarunvaloda Būt gatavam (ko darīt), nobriest (kam).
PiemēriSabriest austeru ēšanai.
- Sabriest austeru ēšanai.