sabriest
sabriest 3. pers. -briest, pag. -brieda intransitīvs, darbības vārds
1.Piesūcoties ar mitrumu, kļūt apjomīgākam; šādā veidā kļūt blīvākam, bez spraugām starp (piem., koka priekšmeta) daļām.
PiemēriSabriedis dēlis.
1.1.Kļūt blīvam, sacietēt.
PiemēriSabriedusi maize.
2.Augot, attīstoties palielināties apjomā; piebriest.
PiemēriPumpuri sabrieduši.
2.1.Izveidoties, rasties.
PiemēriPār pilsētu sabriest negaiss.
2.2.Rasties, izveidoties, pakāpeniski attīstīties.
PiemēriSabrieda konflikts.
3.sarunvaloda Būt gatavam (ko darīt), nobriest (kam).
PiemēriSabriest austeru ēšanai.