piebriest
piebriest -briestu, -briesti, -briest, pag. -briedu darbības vārds; intransitīvs
1.formā: trešā persona Uzsūcot mitrumu, palielināties apjomā.
PiemēriDurvis ir piebriedušas un neveras ciet.
- Durvis ir piebriedušas un neveras ciet.
- Pirms sējas zirņus izmērcē ūdenī, līdz sēklas piebriedušas divtik lielas.
1.1.Briestot palielināties apjomā; nogatavoties.
PiemēriCeriņiem jau piebrieduši pumpuri.
- Ceriņiem jau piebrieduši pumpuri.
- Rudens saulē piebriedušas zeltainas vīnogas.
- Tīrumos smagi piebriedušas vārpas gaida pļāvējus.
2.Kļūt apjomīgākam, palielināties.
PiemēriGrūtniecības laikā krūtis piebriest.
- Grūtniecības laikā krūtis piebriest.
- Sievietes augums piebrieda arvien vairāk, kļuva grūti locīties.
2.1.Kļūt apaļam.
Piemēri"Nevaru tā ēst kā tu. Esmu pārāk piebriedusi."
- "Nevaru tā ēst kā tu. Esmu pārāk piebriedusi."