piebrēkt
piebrēkt -brēcu [-brȩ̀cu], -brēc, -brēc [-brȩ̀c], pag. -brēcu darbības vārds; transitīvs
1.Piepildīt ar brēkšanu, brēcošām skaņām (piem., telpu, apkārtni).
PiemēriZīdainis piebrēca visu slimnīcu.
- Zīdainis piebrēca visu slimnīcu.
- Putni piebrēc parku.
1.1.pārnestā nozīmē Skaļi, demonstratīvi paužot (ko), piepildīt (ar to kādu vidi).
PiemēriPiebrēkt pilnas avīzes.
- Piebrēkt pilnas avīzes.
- Piebrēkt visu internetu ar savu sāpi.