piebraukāt
piebraukāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; intransitīvs
1.Braukājot ierasties, iegriezties (pie kā); braukājot doties (uz kurieni).
PiemēriSāku regulāri pie viņas piebraukāt.
2.transitīvs Braukājot pieblīvēt.
PiemēriAr traktoru piebraukāt sniegu, lai nav irdens.