Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
piebraukt
piebraukt -braucu, -brauc, -brauc, pag. -braucu intransitīvs, darbības vārds
1.Braucot pievirzīties (pie kā, kam klāt).
PiemēriPiebraukt pie veikala.
1.1.transitīvs Braucot pievirzīt (transportlīdzekli pie kā, kam klāt).
PiemēriPiebraukt automašīnu pie viesnīcas ieejas.
1.2.Braukšus ierasties (pie kāda).
PiemēriPiebraukt pie kaimiņiem.
2.transitīvs Braucot (parasti vairākkārt) pieblīvēt.
PiemēriPiebraukts sniegs.
3.sarunvaloda Censties iegūt (kāda) labvēlību; pielabināties.
PiemēriPiebraukt ministram.