pieblīvēt
pieblīvēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
pieblīvēties darbības vārds; atgriezenisks
1.Piespiežot, piemīdot u. tml. padarīt blīvu, ciešu.
PiemēriPieblīvēt augsnes virskārtu.
- Pieblīvēt augsnes virskārtu.
- Pieblīvēt zemi ar kāju.
- Stādot augsni apkārt augam pamatīgi pieblīvē.
2.Blīvi piepildīt, aizņemt (piem., telpu, platību).
PiemēriTelpas pieblīvētas ar mēbelēm.
- Telpas pieblīvētas ar mēbelēm.
- Pieblīvēta autostāvvieta.
2.1. Būt pilnam (ar ko).
PiemēriAr darbiem pieblīvēta diena.
- Ar darbiem pieblīvēta diena.
- Detaļām pieblīvēts gleznojums.
- Ar juridiskiem terminiem pieblīvēts teksts.