pieblēt
pieblēt 3. pers. -blēj, pag. -blēja darbības vārds; transitīvs
1.Blējot piepildīt ar skaņām (ko).
PiemēriPieblēt visu pamali.
1.1.pārnestā nozīmē, intransitīvs Piekrist, pievienoties (kam).
PiemēriPārējie draudzīgi pieblēj visam viņa teiktajam.