piebirt
piebirt 3. pers. -birst, pag. -bira darbības vārds; intransitīvs
1.Birstot (kam), tikt pārklātam (ar to); nobirt (kur) lielākā daudzumā.
PiemēriZāle piebirusi ar lapām.
1.1.Birstot (kam), sajaukties (ar to).
PiemēriMati piebiruši ar gružiem.
1.2. Būt tādam, kurā (kas) atrodas lielākā daudzumā.
PiemēriZvaigznēm piebirusi debess.
2.Birstot (kam), piepildīties, tikt piepildītam (ar to).
PiemēriBedre pamazām piebirst.
2.1. Būt pilnam (ar ko).
PiemēriAugstskola pēc vasaras klusuma ir piebirusi ar jauniem cilvēkiem.