iestāstīt
iestāstīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Stāstot pārliecināt; stāstot censties panākt, ka notic (teiktajam).
PiemēriIestāstīt muļķības.
- Iestāstīt muļķības.
- Viņam var visu iestāstīt.
- Mēģināt sev iestāstīt, ka tā ir tikai sagadīšanās.
1.1.Ieskaidrot.
PiemēriNācās daudz ko iestāstīt.
- Nācās daudz ko iestāstīt.
- Ej nu iestāsti to tiem, kas to nesaprot.