attēlot
attēlot [attȩ̀luôt] -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
attēlojums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Parādīt (mākslas tēlos); tēlaini pastāstīt (par ko).
PiemēriAttēlot savus piedzīvojumus.
- Attēlot savus piedzīvojumus.
- Ainavists attēlojis dzimtenes krāšņumu.
- Lugā attēlotas vēsturiskas personas.
- Autors labi pazīst attēloto vidi.
1.1.Uzskatāmi parādīt (piem., shēmā).
PiemēriDiagrammas attēlo ekonomikas attīstību.
- Diagrammas attēlo ekonomikas attīstību.
- Maketā attēlots apbūves plānojums.
1.2.Parādīt, atveidot (atdarinot, ko imitējot).
PiemēriAttēlot kāda runas veidu, gaitu.
- Attēlot kāda runas veidu, gaitu.