atteikt
atteikt -teicu, -teic, -teic, pag. -teicu darbības vārds
1.transitīvs Pateikt (ko), atbildēt (uz kāda izteikumu); atsacīt.
PiemēriSkarbi atteikt.
- Skarbi atteikt.
- Negribīgi atteikt.
2.intransitīvs Izteikt noraidījumu (lūdzējam, piedāvātājam u. tml.); atsacīt.
PiemēriAtteikt lūdzējam.
- Atteikt lūdzējam.
- Atteikt bildinātājam.
- Nevaru viņam atteikt.
- transitīvs Atteikt palīdzību.
- Atteikt kompensācijas izmaksu.
3.transitīvs Paziņot, ka atsakās.
PiemēriAtteikt pasūtītās biļetes.
- Atteikt pasūtītās biļetes.
- Atteikt savu līdzdalību sacīkstēs.