attapties
attapties -topos [-tùopuôs], -topies [-tùopiês], -topas [-tùopas], pag. -tapos darbības vārds; atgriezenisks
1.Atjēgties, atgūties.
PiemēriAttapties no pārsteiguma.
- Attapties no pārsteiguma.
- Attapties no izbīļa.
- Attapties reanimācijas nodaļā.
- Pamazām attapties.
2.Pēkšņi atcerēties, iedomāties (ko); pēkšņi pamanīt, saprast (ko).
PiemēriAttapties, ka durvis nav aizslēgtas.
- Attapties, ka durvis nav aizslēgtas.
- Attapties, ka ir jau vēls.
- Neviens nav attapies, kas tur notiek.