atbildēt
atbildēt -bildu, -bildi, -bild, pag. -bildēju darbības vārds; intransitīvs
1.Pateikt (ko) uz jautājumu; dot atbildi rakstveidā.
PiemēriAtbildēt uz uzdotiem jautājumiem.
1.1.Atstāstīt mācīto (kādā priekšmetā).
PiemēriIzsaukt atbildēt.
2.Reaģēt (uz ko) ar darbību, izturēšanos.
PiemēriUz joku meitene atbild ar smaidu.
2.1.Atsaukties (piem., uz kāda jūtām).
3.Atrast (piem., problēmas atrisinājumu, atbildi).
PiemēriJautājumi, uz kuriem grāmatas autors mēģina atbildēt.
4.Sajust, uzņemties atbildību (par ko); būt atbildīgam (par ko) amata pienākumu dēļ.
PiemēriVienmēr pašam atbildēt par saviem darbiem.
Stabili vārdu savienojumiAtbildēt ar savu galvu.
4.1.Tikt pakļautam tiesas procesam.
PiemēriAtbildēt tiesas priekšā.