atbīdīt
atbīdīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Bīdot atvirzīt nost, atpakaļ vai atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
PiemēriAtbīdīt matus no pieres.
- Atbīdīt matus no pieres.
- Atbīdīt cepuri pakausī.
- Atbīdīt sēdekli līdz galam.
- No otras istabas atbīdīt skapi.
1.1.Bīdot atvērt.
PiemēriAtbīdīt drēbju skapja bīdāmās durvis.
- Atbīdīt drēbju skapja bīdāmās durvis.
- Atbīdīt lādītes vāku.
1.2.pārnestā nozīmē Atvairīt (domas, rūpes).
PiemēriAtbīdīt nepatīkamās domas.
- Atbīdīt nepatīkamās domas.