atbēgt
atbēgt -bēgu [-bȩ̂gu], -bēdz, -bēg [-bȩ̂g], pag. -bēgu darbības vārds; intransitīvs
1.Bēgot atgriezties (kur); bēgot atkļūt (kur, līdz kurienei u. tml.).
PiemēriPērkona laikā atbēgt uz šķūni.
- Pērkona laikā atbēgt uz šķūni.
- Atbēgt līdz dzimtajām vietām.
- Aizvestais suns atbēdzis mājās atpakaļ.
1.1.Bēgot atvirzīties nost.
PiemēriAtbēgt nost no cirsmā gāztā koka.
- Atbēgt nost no cirsmā gāztā koka.