atbildēt
atbildēt -bildu, -bildi, -bild, pag. -bildēju darbības vārds; intransitīvs
1.Pateikt (ko) uz jautājumu; dot atbildi rakstveidā.
PiemēriAtbildēt uz uzdotiem jautājumiem.
- Atbildēt uz uzdotiem jautājumiem.
- Atbildēt negribīgi, izvairīgi.
- Atbildēt īsi.
- Nebija laika atbildēt uz vēstuli.
- Uz klauvējienu atbild sievietes balss.
- transitīvs "Nē, nezinu," es atbildēju.
1.1.Atstāstīt mācīto (kādā priekšmetā).
PiemēriIzsaukt atbildēt.
- Izsaukt atbildēt.
- Stundā labi atbildēt.
- transitīvs Atbildēt eksāmenā izvilkto biļeti.
2.Reaģēt (uz ko) ar darbību, izturēšanos.
PiemēriUz joku meitene atbild ar smaidu.
- Uz joku meitene atbild ar smaidu.
- Mums māj sveicienus, mēs atbildam tāpat.
- Organisms atbild uz gļotādas kairinājumu ar izsitumiem.
- pārnestā nozīmē Kuģu sirēnām ostā atbild manevrējošo lokomotīvju signāli.
2.1.Atsaukties (piem., uz kāda jūtām).
3.Atrast (piem., problēmas atrisinājumu, atbildi).
PiemēriJautājumi, uz kuriem grāmatas autors mēģina atbildēt.
- Jautājumi, uz kuriem grāmatas autors mēģina atbildēt.
4.Sajust, uzņemties atbildību (par ko); būt atbildīgam (par ko) amata pienākumu dēļ.
PiemēriVienmēr pašam atbildēt par saviem darbiem.
- Vienmēr pašam atbildēt par saviem darbiem.
- Kapteinis atbild par kuģa drošību.
- Par kravu atbild kravas pārvadātājs.
Stabili vārdu savienojumiAtbildēt ar savu galvu.
- Atbildēt ar savu galvu — būt pilnīgi atbildīgam (par ko).
4.1.Tikt pakļautam tiesas procesam.
PiemēriAtbildēt tiesas priekšā.
- Atbildēt tiesas priekšā.