Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
startēt
startēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju intransitīvs, darbības vārds
1.Sākt virzīties (skriet, braukt, peldēt u. tml.) no sacensību distances vietas.
PiemēriStartēt ātrslidošanas sacensībās pirmajam.
1.1.Piedalīties sporta sacensībās.
PiemēriStartēt pasaules boksa čempionātā.
1.2.pārnestā nozīmē Piedalīties, rīkoties, lai kur iesaistītos, ko panāktu (piem., mācītos, strādātu, ieņemtu kādu stāvokli sabiedrībā).
PiemēriStartēt kora dziesmu konkursā.
2.Sākt ieskrējienu, pacelšanos gaisā (parasti par lidaparātiem).
PiemēriNo aerodroma startēja pasažieru lidmašīna.
Cilme:No angļu to start.