stāstīt
stāstīt -u, -i, -a, pag. -īju, tr. un intransitīvs, darbības vārds
1.Runājot darīt zināmu, paust, vēstīt (ko vai par ko).
PiemēriStāstīt patiesību par notikušo.
2.Darīt zināmu, paust, vēstīt (ko vai par ko) rakstveidā, episkā daiļdarbā u. tml.
PiemēriMāte vēstulē dēlam stāsta, ka ir spirgta un vesela.